Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivālS
AUTORU PROGRAMMA
AUTORU PROGRAMMA
Šogad Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāla saturisko kodolu veido autoru, ilustrācijas un animācijas programmas, kuru notikumi papildina viens otru un kopā veidos neaizmirstamu piedzīvojumu!
Tās būs trīs dienas pilnas ar lasītiedvesmu un radošumu – apmeklētāji varēs satikt grāmatu autorus, ilustratorus un animatorus, aplūkot izstādes, piedalīties radošajās darbnīcās, klausīties grāmatu lasījumus, skatīties animācijas filmas, kā arī iepirkties grāmatizdevēju tirdziņā.
Iepazīstieties ar autoriem!
Tās būs trīs dienas pilnas ar lasītiedvesmu un radošumu – apmeklētāji varēs satikt grāmatu autorus, ilustratorus un animatorus, aplūkot izstādes, piedalīties radošajās darbnīcās, klausīties grāmatu lasījumus, skatīties animācijas filmas, kā arī iepirkties grāmatizdevēju tirdziņā.
Iepazīstieties ar autoriem!
Katerina Mihaļicina (катерина міхаліцина) – ukraiņu rakstniece, tulkotāja un redaktore, kura izdevusi vairāk kā 10 bērnu prozas un dzejas grāmatas, kas guvušas starptautisku atzinību un tulkotas daudzās valodās.
Katerina savās grāmatās "Kas aug parkā" un "Kas aug mežā" caur dabas tēliem aktualizē tādas svarīgas tēmas kā piederība, sevis atrašana, līdzīgais un atšķirīgais, izaugsme, ģimenes un kopienas nozīme. Šo ekoizglītojošo stāstu pamatā iezīmējas tas, cik būtiski jaunu cilvēku dzīvē ir veidot drošu emocionālo pamatu, empātiju pret apkārtējo pasauli un visu dzīvo.
Ukraiņu autori Katerinu Mihaļicinu satiksim festivāla atklāšanā 27. septembrī plkst. 10.00 pie kultūras centra Siguldas DEVONS, kur notiks simboliska pirmo elementu pielīmēšana lielajā Mozaīkā – tās pamatā būs Katerinas veidots zīmējums. Ikviens apmeklētājs varēs papildināt Mozaīku visu festivāla norises laiku!
Tāpat 27. septembrī no plkst. 11.30 līdz 12.30 Siguldas Pils Paviljonā aicinām piedalīties Katerinas vadītā radošajā darbnīcā "Kas aug parkā? Kas aug mežā?".
Katerina Mihaļicina piedalīsies arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās.
Katerina savās grāmatās "Kas aug parkā" un "Kas aug mežā" caur dabas tēliem aktualizē tādas svarīgas tēmas kā piederība, sevis atrašana, līdzīgais un atšķirīgais, izaugsme, ģimenes un kopienas nozīme. Šo ekoizglītojošo stāstu pamatā iezīmējas tas, cik būtiski jaunu cilvēku dzīvē ir veidot drošu emocionālo pamatu, empātiju pret apkārtējo pasauli un visu dzīvo.
Ukraiņu autori Katerinu Mihaļicinu satiksim festivāla atklāšanā 27. septembrī plkst. 10.00 pie kultūras centra Siguldas DEVONS, kur notiks simboliska pirmo elementu pielīmēšana lielajā Mozaīkā – tās pamatā būs Katerinas veidots zīmējums. Ikviens apmeklētājs varēs papildināt Mozaīku visu festivāla norises laiku!
Tāpat 27. septembrī no plkst. 11.30 līdz 12.30 Siguldas Pils Paviljonā aicinām piedalīties Katerinas vadītā radošajā darbnīcā "Kas aug parkā? Kas aug mežā?".
Katerina Mihaļicina piedalīsies arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās.
Agnese Vanaga (1985) ir latviešu bērnu grāmatu autore, kuras grāmatas rosina iztēli un aicina pievērst uzmanību dabas un sabiedrības vērtībām. Viņas stāstos apvienots rotaļīgums ar izglītojošu saturu, tādēļ tos iecienījuši gan bērni, gan vecāki.
Šogad Agnese piedalīsies Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāla programmā pati, kā arī festivāla Animācijas filmu programmā būs skatāma filma “Dusmu kule”, kas tapusi pēc Agnese grāmatas “Plastmasas huligāni” motīviem.
Grāmatu sērija "Plastmasas huligāni" (2019–2022, Zvaigzne ABC) guvusi īpašu popularitāti. Tā atklāj gan draudzības spēku, gan atbildīgu attieksmi pret vidi. Autore sarakstījusi arī grāmatu "Sirdslietas" (Liels un mazs), kuras atklāšana tika svinēta festivālā 2023. gadā.
Agnese ir arī aktīva lasītprieka vēstnese – viņa vada darbnīcas, veido audiostāstus, raksta scenārijus un sadarbojas ar skolām un bibliotēkām, lai bērnos nodotu mīlestību pret grāmatām un lasīšanu.
Kur un kad festivālā varēs sastapt Agnesi Vanagu?
Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāla programmā iekļauta leļļu animācijas īsfilma "Dusmu kule", kas veidota pēc Agneses Vanagas grāmatas "Plastmasas huligāni" motīviem – to noskatīties aicinām 28. septembrī pulksten 11.45 kultūras centra Siguldas DEVONS zālē Digiti. Uzreiz pēc seansa, pulksten 12.15, festivāla apmeklētājiem būs iespēja satikt Agnesi Vanagu un piedalīties radošajā darbnīcā "Plastmasas huligāni".
Tajā pašā dienā pulksten 14.15 zālē Radix Grāmatizdevēju programmas ietvaros Agnese Vanaga vadīs darbnīcu "Garum garais ššš ar Janni un Čapu".
Agnesi Vanagu Siguldas novada skolēni satiks arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās.
Šogad Agnese piedalīsies Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāla programmā pati, kā arī festivāla Animācijas filmu programmā būs skatāma filma “Dusmu kule”, kas tapusi pēc Agnese grāmatas “Plastmasas huligāni” motīviem.
Grāmatu sērija "Plastmasas huligāni" (2019–2022, Zvaigzne ABC) guvusi īpašu popularitāti. Tā atklāj gan draudzības spēku, gan atbildīgu attieksmi pret vidi. Autore sarakstījusi arī grāmatu "Sirdslietas" (Liels un mazs), kuras atklāšana tika svinēta festivālā 2023. gadā.
Agnese ir arī aktīva lasītprieka vēstnese – viņa vada darbnīcas, veido audiostāstus, raksta scenārijus un sadarbojas ar skolām un bibliotēkām, lai bērnos nodotu mīlestību pret grāmatām un lasīšanu.
Kur un kad festivālā varēs sastapt Agnesi Vanagu?
Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāla programmā iekļauta leļļu animācijas īsfilma "Dusmu kule", kas veidota pēc Agneses Vanagas grāmatas "Plastmasas huligāni" motīviem – to noskatīties aicinām 28. septembrī pulksten 11.45 kultūras centra Siguldas DEVONS zālē Digiti. Uzreiz pēc seansa, pulksten 12.15, festivāla apmeklētājiem būs iespēja satikt Agnesi Vanagu un piedalīties radošajā darbnīcā "Plastmasas huligāni".
Tajā pašā dienā pulksten 14.15 zālē Radix Grāmatizdevēju programmas ietvaros Agnese Vanaga vadīs darbnīcu "Garum garais ššš ar Janni un Čapu".
Agnesi Vanagu Siguldas novada skolēni satiks arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās.
Andre Snaijs Magnasons (Andri Snær Magnason, 1973) ir viens no pazīstamākajiem cilvēkiem Islandē — rakstnieks, dramaturgs un dokumentālo filmu režisors. 2016. gadā Magnasons kandidēja uz Islandes prezidenta amatu, savā programmā liekot uzsvaru uz vides un ekoloģijas jautājumiem, vēlēšanās viņš ieguva trešo vietu. Andre ir arī četru bērnu tēvs.
Viņa darbu tulkojumi publicēti un dokumentālās filmas demonstrētas vairāk nekā 40 valstīs. Magnasons sarakstījis gan dokumentālo prozu, gan zinātnisko fantastiku, gan bērnu literatūru, līdz ar to viņš tiekas ar ļoti daudzveidīgu auditoriju — no pirmsskolas vecuma bērniem līdz augstskolas studentiem. Viņš labi zināms ar spēju savās runas, lekcijās padarīt sarežģītas tēmas saprotamas gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Divas viņa grāmatas bērniem un jauniešiem izdotas arī latviešu valodā apgādā liels un mazs — “Zilās planētas stāsts” (2019) un “Laika lāde” (2025). Pirmā Magnasona grāmata, ar kuru iepazinās latviešu lasītāji, bija „Zilās planētas stāsts”, īsta mūsdienu islandiešu literatūras leģenda, par kuru rakstnieks 1999. gadā saņēma prestižo Islandes Literatūras balvu. „Laika lāde” ir vēl viens Magnasona darbs, kas iemantojis plašu starptautisku atzinību un tulkots jau 20 valodās. Grāmatai piešķirta Islandes Literatūras balva un tā bija nominēta Ziemeļvalstu padomes balvai.
Andre Snaiju Magnasonu SBJLF varēsim satikt 27. septembrī kultūras centrā Siguldas DEVONS no 14.00 līdz 15.30 — ievaduzrunā profesionāļu diskusijai un piedaloties pašā diskusijā par literatūras lomu cilvēka attieksmes pret dabu un ekoloģiju veidošanā. Lekcija un diskusija notiks angļu valodā.
Andri Snaiju Magnasonu Siguldas novada skolēni satiks arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās.
Viņa darbu tulkojumi publicēti un dokumentālās filmas demonstrētas vairāk nekā 40 valstīs. Magnasons sarakstījis gan dokumentālo prozu, gan zinātnisko fantastiku, gan bērnu literatūru, līdz ar to viņš tiekas ar ļoti daudzveidīgu auditoriju — no pirmsskolas vecuma bērniem līdz augstskolas studentiem. Viņš labi zināms ar spēju savās runas, lekcijās padarīt sarežģītas tēmas saprotamas gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Divas viņa grāmatas bērniem un jauniešiem izdotas arī latviešu valodā apgādā liels un mazs — “Zilās planētas stāsts” (2019) un “Laika lāde” (2025). Pirmā Magnasona grāmata, ar kuru iepazinās latviešu lasītāji, bija „Zilās planētas stāsts”, īsta mūsdienu islandiešu literatūras leģenda, par kuru rakstnieks 1999. gadā saņēma prestižo Islandes Literatūras balvu. „Laika lāde” ir vēl viens Magnasona darbs, kas iemantojis plašu starptautisku atzinību un tulkots jau 20 valodās. Grāmatai piešķirta Islandes Literatūras balva un tā bija nominēta Ziemeļvalstu padomes balvai.
Andre Snaiju Magnasonu SBJLF varēsim satikt 27. septembrī kultūras centrā Siguldas DEVONS no 14.00 līdz 15.30 — ievaduzrunā profesionāļu diskusijai un piedaloties pašā diskusijā par literatūras lomu cilvēka attieksmes pret dabu un ekoloģiju veidošanā. Lekcija un diskusija notiks angļu valodā.
Andri Snaiju Magnasonu Siguldas novada skolēni satiks arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās.
Viesturs Ķerus (1984) ir ornitologs, bērnu grāmatu autors, dabas aizsardzības aktīvists un četru bērnu tēvs. Viņš vada Latvijas Ornitoloģijas biedrību un strādā ar pārliecību, ka dabas aizsardzība palīdz saglabāt arī mūs pašus.
2019. gadā Viesturs debitēja bērnu literatūrā ar grāmatu “Meža meitene Maija”. Maijas tēls radās, autoram vērojot savu vecāko meitu, kā arī aprakstot dzīvi mājā meža vidū, kurā dzīvo Ķeru ģimene. Par šo grāmatu Viesturs saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu un Jāņa Baltvilka balvu par debiju bērnu literatūrā “Jaunaudze”.
Viņa otrā grāmata “Korras pasaules” iznāca 2022. gadā. Tās galvenais varonis ir zaļo vārnu puisis Korra. Korras stāsts uzrakstīts no “cilvēciskota” putna perspektīvas, padarot zaļo vārnu par aktīvu varoni, kuram iespējams sekot un just līdzi. Taču autors nekādā ziņā nepadara putnu par cilvēku. Sapludinot rakstniecību un biologa zināšanas, kā arī emocionālu sižetu ar faktu patiesumu, autoram izdodas radīt dzīvas, ticamas ainas, kas palīdz veidot cieņpilnas attiecības ar dabu.
Viesturu Ķeru festivāla laikā varēs dzirdēt Nepublicēto darbu lasījumos (5+), kur viņš lasīs fragmentu no savas topošās grāmatas “Es meklēju Teodoru”, kultūras centrā Siguldas DEVONS sestdien, 27. septembrī, no plkst. 10.45 līdz 11.45.
Savukārt svētdien, 28. septembrī, 13.15–14.45, kultūras centrā Siguldas DEVONS notiks “Šķirgrāmatu darbnīca” (7+), kurā ilustratore Vivianna Maria Staņislaska aicinās bērnus radīt mazas animētas grāmatiņas, iedvesmojoties no Viestura Ķerus grāmatas “Korras pasaules”.
Vietu skaits ierobežots. Pieteikšanās, rakstot uz: literatura@sigulda.lv
Viesturu Ķerus Siguldas novada skolēni satiks arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās.
2019. gadā Viesturs debitēja bērnu literatūrā ar grāmatu “Meža meitene Maija”. Maijas tēls radās, autoram vērojot savu vecāko meitu, kā arī aprakstot dzīvi mājā meža vidū, kurā dzīvo Ķeru ģimene. Par šo grāmatu Viesturs saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu un Jāņa Baltvilka balvu par debiju bērnu literatūrā “Jaunaudze”.
Viņa otrā grāmata “Korras pasaules” iznāca 2022. gadā. Tās galvenais varonis ir zaļo vārnu puisis Korra. Korras stāsts uzrakstīts no “cilvēciskota” putna perspektīvas, padarot zaļo vārnu par aktīvu varoni, kuram iespējams sekot un just līdzi. Taču autors nekādā ziņā nepadara putnu par cilvēku. Sapludinot rakstniecību un biologa zināšanas, kā arī emocionālu sižetu ar faktu patiesumu, autoram izdodas radīt dzīvas, ticamas ainas, kas palīdz veidot cieņpilnas attiecības ar dabu.
Viesturu Ķeru festivāla laikā varēs dzirdēt Nepublicēto darbu lasījumos (5+), kur viņš lasīs fragmentu no savas topošās grāmatas “Es meklēju Teodoru”, kultūras centrā Siguldas DEVONS sestdien, 27. septembrī, no plkst. 10.45 līdz 11.45.
Savukārt svētdien, 28. septembrī, 13.15–14.45, kultūras centrā Siguldas DEVONS notiks “Šķirgrāmatu darbnīca” (7+), kurā ilustratore Vivianna Maria Staņislaska aicinās bērnus radīt mazas animētas grāmatiņas, iedvesmojoties no Viestura Ķerus grāmatas “Korras pasaules”.
Vietu skaits ierobežots. Pieteikšanās, rakstot uz: literatura@sigulda.lv
Viesturu Ķerus Siguldas novada skolēni satiks arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās.
Dace Krēsliņa (1986) ir māksliniece un bērnu grāmatu autore, šī gada Jāņa Baltvilka balvas grāmatu mākslā laureāte.
Dace gan ne vienmēr strādājusi tik radoši, savulaik viņa bija zvērināta advokāte un pat iekļuva žurnāla Forbes 30 jauno talantu sarakstā, taču pirms vairākiem gadiem, sekojot savai sirdsbalsij, pievērsās mākslai. Pašmācības ceļā apgūstot zīmēšanu, viņa radīja zīmolu Dotta un kļuvusi par bērnu grāmatu autori un ilustratori.
Dace grāmatām “Postaža parkā” un “Kas par smaku?” (Zvaigzne ABC, 2024), kas ir pirmās divas grāmatas sērijā “Aizvēstures pilsētas detektīvi”, radījusi asprātīgas ilustrācijas ar neparastiem varoņiem. Katra grāmatas lappuse ir pilna maziem noslēpumiem, kam var sekot vērīga lasītāja acs. Grāmatas ir viegli lasāmas, tās rosina vēlmi izzināt, kā arī atklāj idejas par dabu, attiecībām un atbildību.
27. septembrī Siguldas Pils paviljonā, no pulksten 12.45 līdz 13.45, aicinām uz tikšanos un darbnīcu ar bilžu grāmatu sērijas “Postaža parkā” un “Kas par smaku?” autori Daci Krēsliņu. Darbnīcas laikā atminēsim detektīvmīklas, zīmēsim, meklēsim norādes un atklāsim neparastus dzīvnieku faktus.
Daci Krēsliņu Siguldas novada skolēni satiks arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās.
Dace gan ne vienmēr strādājusi tik radoši, savulaik viņa bija zvērināta advokāte un pat iekļuva žurnāla Forbes 30 jauno talantu sarakstā, taču pirms vairākiem gadiem, sekojot savai sirdsbalsij, pievērsās mākslai. Pašmācības ceļā apgūstot zīmēšanu, viņa radīja zīmolu Dotta un kļuvusi par bērnu grāmatu autori un ilustratori.
Dace grāmatām “Postaža parkā” un “Kas par smaku?” (Zvaigzne ABC, 2024), kas ir pirmās divas grāmatas sērijā “Aizvēstures pilsētas detektīvi”, radījusi asprātīgas ilustrācijas ar neparastiem varoņiem. Katra grāmatas lappuse ir pilna maziem noslēpumiem, kam var sekot vērīga lasītāja acs. Grāmatas ir viegli lasāmas, tās rosina vēlmi izzināt, kā arī atklāj idejas par dabu, attiecībām un atbildību.
27. septembrī Siguldas Pils paviljonā, no pulksten 12.45 līdz 13.45, aicinām uz tikšanos un darbnīcu ar bilžu grāmatu sērijas “Postaža parkā” un “Kas par smaku?” autori Daci Krēsliņu. Darbnīcas laikā atminēsim detektīvmīklas, zīmēsim, meklēsim norādes un atklāsim neparastus dzīvnieku faktus.
Daci Krēsliņu Siguldas novada skolēni satiks arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās.
Luīze Pastore (1986) ir daudzu iemīļotu bērnu grāmatu autore, kuras sarakstītajos stāstos vienmēr ir gan piedzīvojums un noslēpums, gan arī kāds izglītojošs aspekts.
Luīzes darbi saņēmuši nozīmīgus apbalvojumus gan Latvijā, gan starptautiski. 2022. gadā grāmata “Laimes bērni”, kuru iedvesmojis leģendārā latviešu dēkaiņa Aleksandra Laimes dzīvesstāsts, saņēma prestižo Starptautiskā Boloņas Bērnu grāmatu tirgus balvu “Jaunie apvāršņi”, ko piešķir īpaši novatoriskai grāmatai. Luīze Pastore ir vairākkārtēja Latvijas Literatūras gada balvas un Jāņa Baltvilka balvas bērnu literatūrā laureāte. Par grāmatu sēriju "Mākslas detektīvi" saņēmusi "Pastariņa prēmiju", kā arī atzinīgi novērtēta Bērnu un jauniešu žūrijā.
Luīze bieži ciemojas Latvijas skolās ar nodarbībām kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros. Rakstniece sadarbojas ar lasāmžurnālu bērniem “Lasis”, kurā turpinājumos tiek publicēts viņas stāsts “Jauno rakstnieku klase”.
Luīzi Pastori festivāla laikā varēsim dzirdēt 27. septembrī kultūras centrā Siguldas DEVONS nepublicēto darbu lasījumos (5+), bet Siguldas novada skolēni rakstnieci satiks arī tumsas lasījumā anakondas vēderā kopā ar “Laimes govi” un izdzīvošanas stāstu darbnīcā “Laimes bērni” festivāla Skolu dienā.
Abās festivāla Ģimeņu dienās apmeklētāji varēs piedalīties Luīzes Pastores un žurnāla “Lasis” orientēšanās detektīvspēlē ģimenēm “Ekokatastrofa! Kurš vainīgs?”.
Luīzi Pastori Siguldas novada skolēni satiks arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās.
Luīzes darbi saņēmuši nozīmīgus apbalvojumus gan Latvijā, gan starptautiski. 2022. gadā grāmata “Laimes bērni”, kuru iedvesmojis leģendārā latviešu dēkaiņa Aleksandra Laimes dzīvesstāsts, saņēma prestižo Starptautiskā Boloņas Bērnu grāmatu tirgus balvu “Jaunie apvāršņi”, ko piešķir īpaši novatoriskai grāmatai. Luīze Pastore ir vairākkārtēja Latvijas Literatūras gada balvas un Jāņa Baltvilka balvas bērnu literatūrā laureāte. Par grāmatu sēriju "Mākslas detektīvi" saņēmusi "Pastariņa prēmiju", kā arī atzinīgi novērtēta Bērnu un jauniešu žūrijā.
Luīze bieži ciemojas Latvijas skolās ar nodarbībām kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros. Rakstniece sadarbojas ar lasāmžurnālu bērniem “Lasis”, kurā turpinājumos tiek publicēts viņas stāsts “Jauno rakstnieku klase”.
Luīzi Pastori festivāla laikā varēsim dzirdēt 27. septembrī kultūras centrā Siguldas DEVONS nepublicēto darbu lasījumos (5+), bet Siguldas novada skolēni rakstnieci satiks arī tumsas lasījumā anakondas vēderā kopā ar “Laimes govi” un izdzīvošanas stāstu darbnīcā “Laimes bērni” festivāla Skolu dienā.
Abās festivāla Ģimeņu dienās apmeklētāji varēs piedalīties Luīzes Pastores un žurnāla “Lasis” orientēšanās detektīvspēlē ģimenēm “Ekokatastrofa! Kurš vainīgs?”.
Luīzi Pastori Siguldas novada skolēni satiks arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās.
Inese Zandere (1958), dzejniece un redaktore, bērnu literatūrā aktīvi darbojas jau teju 40 gadus. Viņa ir viena no pieredzējušākajām bērnu literatūras autorēm, kas prot izvēlēties bērnu attīstībai svarīgas tēmas un iemiesot tās spilgtos tēlos. Īpašu vietu Zanderes dzejā ieņem putni.
Zandere raksta grāmatas gan bērniem, gan pieaugušajiem – dzeju, prozu, esejas, kā arī animācijas filmu scenārijus un muzikāli dramatisku darbu libretus. Rakstniece studējusi filozofiju Latvijas universitātē, bijusi grāmatu un preses izdevumu “Pionieris” (LaBa), “Sestdiena”, “Rīgas Laiks” redaktore, pašlaik – bērnu grāmatu izdevniecības “Liels un mazs” galvenā redaktore.
Viņa ir Latvija Literatūras gada balvas un Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas bērnu literatūrā vairākkārtēja laureāte, saņēmusi LR Kultūras ministrijas balvu “Trīs brāļi” un Triju Zvaigžņu ordeni (2008) par ieguldījumu bērnu literaturā.
Kā raksta Ieva Lešinska, Zanderes bērnu dzejas “detaļu dzīvīgums, labsirdīgais humors un aizraujošā valodas spēle ļāvusi vairākām jauno lasītāju paaudzēm iepazīt lasīšanas prieku”.
Inesi Zanderi festivāla laikā dzirdēsim 27. septembrī kulktūras centra Siguldas DEVONS vestibilā uz “Nepublicēto darbu lasījumu” skatuves, bet Siguldas novada skolēni rakstnieci satiks arī darbnīcā “Putni mūs redz” festivāla Skolu dienā.
Inesi Zanderi Siguldas novada skolēni satiks arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās.
Zandere raksta grāmatas gan bērniem, gan pieaugušajiem – dzeju, prozu, esejas, kā arī animācijas filmu scenārijus un muzikāli dramatisku darbu libretus. Rakstniece studējusi filozofiju Latvijas universitātē, bijusi grāmatu un preses izdevumu “Pionieris” (LaBa), “Sestdiena”, “Rīgas Laiks” redaktore, pašlaik – bērnu grāmatu izdevniecības “Liels un mazs” galvenā redaktore.
Viņa ir Latvija Literatūras gada balvas un Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas bērnu literatūrā vairākkārtēja laureāte, saņēmusi LR Kultūras ministrijas balvu “Trīs brāļi” un Triju Zvaigžņu ordeni (2008) par ieguldījumu bērnu literaturā.
Kā raksta Ieva Lešinska, Zanderes bērnu dzejas “detaļu dzīvīgums, labsirdīgais humors un aizraujošā valodas spēle ļāvusi vairākām jauno lasītāju paaudzēm iepazīt lasīšanas prieku”.
Inesi Zanderi festivāla laikā dzirdēsim 27. septembrī kulktūras centra Siguldas DEVONS vestibilā uz “Nepublicēto darbu lasījumu” skatuves, bet Siguldas novada skolēni rakstnieci satiks arī darbnīcā “Putni mūs redz” festivāla Skolu dienā.
Inesi Zanderi Siguldas novada skolēni satiks arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās.
Renāte Punka (1965) – grāmatizdevēja un tulkotāja. Izdevniecības "Jānis Roze" izpilddirektore un Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja.
Festivāla laikā, 26. septembrī – SKOLU DIENĀ, Renāte Punka vadīs darbnīcas Siguldas novada skolēniem.
Festivāla laikā, 26. septembrī – SKOLU DIENĀ, Renāte Punka vadīs darbnīcas Siguldas novada skolēniem.
Aija Bremšmite ir grāmatu apskatniece ar lielu kaislību un mīlestību uz bērnu un jauniešu literatūru.
Senāk viņa strādājusi par latviešu valodas un literatūras skolotāju, bet tagad ir daļa no Ogres Centrālās bibliotēkas komandas un ikdienā vēro, kā bibliotēkā jūtas bērni un viņu vecāki.
Aija tic, ka kaut kur ir vismaz viena grāmata katram bērnam, bet pieaugušo spēkos ir ne vien atrast šos stāstus, bet arī prast iedegt mazajos lasītājos lasītprieka liesmu.
Aijas atsauksmes par bērnu grāmatām lasiet viņas Instagram blogā “Piedzīvot lappuses”, pārdomas par literatūru – arī portālā LSM.
Festivālā Aiju varēs satikt īpašā nodarbībā “Lasīšanas ekosistēma”, kas notiks kultūras centrā Siguldas DEVONS, Orķestra zālē (2. stāvs) 27. septembrī 12.15–13.15 un 28. septembrī 10.45–11.45. Nodarbība paredzēta vecākiem, pedagogiem un citiem pieaugušajiem.
Nodarbība vecākiem par aizraujošo, bet dažbrīd mulsinošo bērnu grāmatu pasauli un bērnu lasītprieka attīstīšanu.
Iepazīšanās ar bērnu literatūru dažkārt var šķist kā maldīšanās mūžamežos vai baiļpilna tikšanās ar teiksmaino Lohnesa briesmoni. Taču lasīšanas ekosistēmā būtiska vieta ir ne vien lasošiem bērniem, bet arī ieinteresētiem vecākiem. Tie var kļūt par mazo lasītāju drošajām bākām un virziena rādītājiem, bet lasīšana kopā – par lasītprieka stūrakmeni.
Aicinām iepazīt aizraujošo bērnu literatūras pasauli un kļūt par savu bērnu lasītprieka vēstnešiem.
Senāk viņa strādājusi par latviešu valodas un literatūras skolotāju, bet tagad ir daļa no Ogres Centrālās bibliotēkas komandas un ikdienā vēro, kā bibliotēkā jūtas bērni un viņu vecāki.
Aija tic, ka kaut kur ir vismaz viena grāmata katram bērnam, bet pieaugušo spēkos ir ne vien atrast šos stāstus, bet arī prast iedegt mazajos lasītājos lasītprieka liesmu.
Aijas atsauksmes par bērnu grāmatām lasiet viņas Instagram blogā “Piedzīvot lappuses”, pārdomas par literatūru – arī portālā LSM.
Festivālā Aiju varēs satikt īpašā nodarbībā “Lasīšanas ekosistēma”, kas notiks kultūras centrā Siguldas DEVONS, Orķestra zālē (2. stāvs) 27. septembrī 12.15–13.15 un 28. septembrī 10.45–11.45. Nodarbība paredzēta vecākiem, pedagogiem un citiem pieaugušajiem.
Nodarbība vecākiem par aizraujošo, bet dažbrīd mulsinošo bērnu grāmatu pasauli un bērnu lasītprieka attīstīšanu.
Iepazīšanās ar bērnu literatūru dažkārt var šķist kā maldīšanās mūžamežos vai baiļpilna tikšanās ar teiksmaino Lohnesa briesmoni. Taču lasīšanas ekosistēmā būtiska vieta ir ne vien lasošiem bērniem, bet arī ieinteresētiem vecākiem. Tie var kļūt par mazo lasītāju drošajām bākām un virziena rādītājiem, bet lasīšana kopā – par lasītprieka stūrakmeni.
Aicinām iepazīt aizraujošo bērnu literatūras pasauli un kļūt par savu bērnu lasītprieka vēstnešiem.
Rita Ruduša ir žurnāliste un mediju eksperte, bijusī LTV programmu direktore, Baltijas Mediju Izcilības centra dibinātāja un pirmā izpilddirektore.
Veido atbalsta un apmācību programmas Ukrainas un citu Eiropas Austrumu partnerības valstu medijiem. Regulāri raksta “Satori”, ir scenāriju autore dokumentālajā kino un sarakstījusi divas grāmatas – “Pagrīdes citādība” un “Latvijas mediju arheoloģija”.
27. septembrī 14.00–15.30 kultūras centra Siguldas DEVONS Radix zālē Rita Ruduša moderēs diskusiju "Literatūra planētas labā" (angļu valodā). Diskusijā dzirdēsim Andre Snaija Magnasona ievaduzrunu un profesionāļu diskusiju par literatūras spēju veidot jauna cilvēka izpratni par dabu un rīcību planētas labā.
Piedalās Andre Snaijs Magnasons (Islande), Katerina Mihaļicina (Ukraina), Viesturs Ķerus, Kitija Balcare, diskusiju moderē Rita Ruduša.
Veido atbalsta un apmācību programmas Ukrainas un citu Eiropas Austrumu partnerības valstu medijiem. Regulāri raksta “Satori”, ir scenāriju autore dokumentālajā kino un sarakstījusi divas grāmatas – “Pagrīdes citādība” un “Latvijas mediju arheoloģija”.
27. septembrī 14.00–15.30 kultūras centra Siguldas DEVONS Radix zālē Rita Ruduša moderēs diskusiju "Literatūra planētas labā" (angļu valodā). Diskusijā dzirdēsim Andre Snaija Magnasona ievaduzrunu un profesionāļu diskusiju par literatūras spēju veidot jauna cilvēka izpratni par dabu un rīcību planētas labā.
Piedalās Andre Snaijs Magnasons (Islande), Katerina Mihaļicina (Ukraina), Viesturs Ķerus, Kitija Balcare, diskusiju moderē Rita Ruduša.
Kitija Balcare (1986), trīs bērnu mamma, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece vides humanitārajās zinātnēs, teātra kritiķe.
Ar pētniecisku interesi par vides un mākslas mijattiecībām, ekokritiku un posthumānismu. Pašreiz pēta, kā māksla kļūst par vides aktīvisma formu, un darbojas vides un zinātnes komunikācijas laukā. Bērnus līdz skolas vecumam mājskolojusi balstoties brīvdabas pedagoģijas principos. Uzskata, ka uz attiecībām uz pasauli jāraugās caur ekosociālu prizmu, kur līdzās zināšanām par vidi un dabu tikpat svarīga ir ķermeniskā saikne ar ārpus cilvēka esošo pasauli. Mīļākais putns – zivju dzenītis, mīļākā vieta dabā Latvijā – Teirumnīku purva taka.
27. septembrī 14.00–15.30 kultūras centra Siguldas DEVONS Radix zālē notiks diskusija "Literatūra planētas labā" (angļu valodā). Diskusijā dzirdēsim Andre Snaija Magnasona ievaduzrunu un profesionāļu diskusiju par literatūras spēju veidot jauna cilvēka izpratni par dabu un rīcību planētas labā.
Piedalās Andre Snaijs Magnasons (Islande), Katerina Mihaļicina (Ukraina), Viesturs Ķerus, Kitija Balcare, diskusiju moderē Rita Ruduša.
Ar pētniecisku interesi par vides un mākslas mijattiecībām, ekokritiku un posthumānismu. Pašreiz pēta, kā māksla kļūst par vides aktīvisma formu, un darbojas vides un zinātnes komunikācijas laukā. Bērnus līdz skolas vecumam mājskolojusi balstoties brīvdabas pedagoģijas principos. Uzskata, ka uz attiecībām uz pasauli jāraugās caur ekosociālu prizmu, kur līdzās zināšanām par vidi un dabu tikpat svarīga ir ķermeniskā saikne ar ārpus cilvēka esošo pasauli. Mīļākais putns – zivju dzenītis, mīļākā vieta dabā Latvijā – Teirumnīku purva taka.
27. septembrī 14.00–15.30 kultūras centra Siguldas DEVONS Radix zālē notiks diskusija "Literatūra planētas labā" (angļu valodā). Diskusijā dzirdēsim Andre Snaija Magnasona ievaduzrunu un profesionāļu diskusiju par literatūras spēju veidot jauna cilvēka izpratni par dabu un rīcību planētas labā.
Piedalās Andre Snaijs Magnasons (Islande), Katerina Mihaļicina (Ukraina), Viesturs Ķerus, Kitija Balcare, diskusiju moderē Rita Ruduša.
Sanita Reinsone (1981) – bērnu literatūras rakstniece un folkloras, dzīves stāstījumu un digitālo humanitāro zinātņu pētniece, asociētā profesore Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē, Latviešu folkloras krātuves Autobiogrāfiju krājuma izveidotāja.
Savākusi un apkopojusi meža meitu dzīvesstāstus, kas 2015. gadā publicēti grāmatā “Meža meitas”. Bērnu literatūrā debitējusi 2016. gadā ar grāmatu “Kus mul patarei! Kā Igaunijas leļļi bēga uz Latviju”. 2024. gadā izdota otrā grāmata bērniem “Draugi un kaimiņi”, kas 2025. gadā saņēmusi Latvijas literatūras gada balvu nominācijā "Labākais literatūras atuordarbs bērniem latviešu valodā", nominēta Starptautiskajai Jāņa Baltvilka balvai un saņēmusi LSM.LV Lasītāju simpātijas balvu.
Sanitu Reinsoni Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivālā varēsim satikt 27. septembrī 10.45–11.45 kultūras centra Siguldas DEVONS vestibilā uzstājoties Nepublicēto darbu lasījumu skatuvē (5+)
Savākusi un apkopojusi meža meitu dzīvesstāstus, kas 2015. gadā publicēti grāmatā “Meža meitas”. Bērnu literatūrā debitējusi 2016. gadā ar grāmatu “Kus mul patarei! Kā Igaunijas leļļi bēga uz Latviju”. 2024. gadā izdota otrā grāmata bērniem “Draugi un kaimiņi”, kas 2025. gadā saņēmusi Latvijas literatūras gada balvu nominācijā "Labākais literatūras atuordarbs bērniem latviešu valodā", nominēta Starptautiskajai Jāņa Baltvilka balvai un saņēmusi LSM.LV Lasītāju simpātijas balvu.
Sanitu Reinsoni Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivālā varēsim satikt 27. septembrī 10.45–11.45 kultūras centra Siguldas DEVONS vestibilā uzstājoties Nepublicēto darbu lasījumu skatuvē (5+)
Scenāriste Lote Eglīte (1982) studējusi komunikāciju Rīgas Stradiņa universitātē un kino dramaturģiju Baltijas Filmu un Mediju skolā Tallinā.
Strādājusi pie vairāku animācijas filmu, spēlfilmu, TV seriālu un dokumentālu filmu scenārijiem, tostarp piedaloties animācijas filmas “Bize un Neguļa”, par kuras scenāriju saņēmusi “Lielo Kristapu”, un populārā TV seriāla bērniem “Tutas lietas” veidošanā. Pēc Lotes Eglītes oriģinālscenārija veidota arī bilžu grāmata “Bize un Neguļa”.
Loti Eglīti Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivālā varēsim satikt 27. septembrī 10.45–11.45 kultūras centra Siguldas DEVONS vestibilā uzstājoties Nepublicēto darbu lasījumu skatuvē (5+)
Strādājusi pie vairāku animācijas filmu, spēlfilmu, TV seriālu un dokumentālu filmu scenārijiem, tostarp piedaloties animācijas filmas “Bize un Neguļa”, par kuras scenāriju saņēmusi “Lielo Kristapu”, un populārā TV seriāla bērniem “Tutas lietas” veidošanā. Pēc Lotes Eglītes oriģinālscenārija veidota arī bilžu grāmata “Bize un Neguļa”.
Loti Eglīti Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivālā varēsim satikt 27. septembrī 10.45–11.45 kultūras centra Siguldas DEVONS vestibilā uzstājoties Nepublicēto darbu lasījumu skatuvē (5+)
Autore un tulkotāja Signe Viška 2021. gadā debitēja bērnu literatūrā ar Elīnas Brasliņas ilustrēto bilžu grāmatu „Kate, kas gribēja kļūt par vectēvu”, kura līdz šim tulkota deviņās valodās.
Pašlaik Signe strādā Rīgas Riharda Vāgnera biedrībā un līdzās biroja darbam lasa, tulko un pēta bērnu un jauniešu literatūru, kā arī darbojas Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomes (IBBY Latvia) valdē un žurnāla "Lasis" redakcijā. Latviešu valodā Signes tulkojumā iznākušas Marka Uves Klinga (Marc-Uwe Kling), Andreasa Šteinhēfela (Andreas Steinhöfel), Elizabetes Šteinkelneres (Elisabeth Steinkellner), Volfa Erlbruha (Wolf Erlbruch) un citu autoru grāmatas. Par Ditas Cipfeles (Dita Zipfel) grāmatas "Kā ārprāts man izskaidroja pasauli" tulkojumu Signe Viška 2025. gadā saņēmusi Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu.
Signi Višku Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivālā varēsim satikt 27. septembrī 12.45–13.45 kultūras centra Siguldas DEVONS vestibilā uzstājoties Nepublicēto darbu lasījumu skatuvē (12+)
Pašlaik Signe strādā Rīgas Riharda Vāgnera biedrībā un līdzās biroja darbam lasa, tulko un pēta bērnu un jauniešu literatūru, kā arī darbojas Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomes (IBBY Latvia) valdē un žurnāla "Lasis" redakcijā. Latviešu valodā Signes tulkojumā iznākušas Marka Uves Klinga (Marc-Uwe Kling), Andreasa Šteinhēfela (Andreas Steinhöfel), Elizabetes Šteinkelneres (Elisabeth Steinkellner), Volfa Erlbruha (Wolf Erlbruch) un citu autoru grāmatas. Par Ditas Cipfeles (Dita Zipfel) grāmatas "Kā ārprāts man izskaidroja pasauli" tulkojumu Signe Viška 2025. gadā saņēmusi Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu.
Signi Višku Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivālā varēsim satikt 27. septembrī 12.45–13.45 kultūras centra Siguldas DEVONS vestibilā uzstājoties Nepublicēto darbu lasījumu skatuvē (12+)
Inga Gaile ir dzejniece, rakstniece un dramaturģe.
Viņas jaunākais publicētais darbs ir luga “Sliktā māte” (izdevniecība “Dienas grāmata”). Par dzejoļu krājumu bērniem ar ģimenēm “Vai otrā grupa mani dzird?” (izdevniecība “Liels un mazs”) autore 2015. gadā ieguva Latvijas literatūras gada balvu. Šobrīd kopā ar ilustratori Elīnu Brasliņu Inga gatavo otru dzejoļu krājumu bērniem “Reiz divas meitenes, mamma un priecīgs Dievs” (izdevniecība “Liels un mazs”). Inga Gaile strādā par literatūras un latviešu valodas pasniedzēju Rīgas Valdorfskolā un Pārdaugavas Valdorfskolā. Šobrīd arī piedalās projektā “Skolas soma” ar nodarbībām “Dzejas stunda ar Ingu Gaili” un “Nodarbīiba ar Ingu Gaili “Vai otrā grupa mani dzird?”
Ingu Gaili Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivālā varēsim satikt 27. septembrī 12.45–13.45 kultūras centra Siguldas DEVONS vestibilā uzstājoties Nepublicēto darbu lasījumu skatuvē (12+)
Viņas jaunākais publicētais darbs ir luga “Sliktā māte” (izdevniecība “Dienas grāmata”). Par dzejoļu krājumu bērniem ar ģimenēm “Vai otrā grupa mani dzird?” (izdevniecība “Liels un mazs”) autore 2015. gadā ieguva Latvijas literatūras gada balvu. Šobrīd kopā ar ilustratori Elīnu Brasliņu Inga gatavo otru dzejoļu krājumu bērniem “Reiz divas meitenes, mamma un priecīgs Dievs” (izdevniecība “Liels un mazs”). Inga Gaile strādā par literatūras un latviešu valodas pasniedzēju Rīgas Valdorfskolā un Pārdaugavas Valdorfskolā. Šobrīd arī piedalās projektā “Skolas soma” ar nodarbībām “Dzejas stunda ar Ingu Gaili” un “Nodarbīiba ar Ingu Gaili “Vai otrā grupa mani dzird?”
Ingu Gaili Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivālā varēsim satikt 27. septembrī 12.45–13.45 kultūras centra Siguldas DEVONS vestibilā uzstājoties Nepublicēto darbu lasījumu skatuvē (12+)
Emija Grigorjeva (1998) raksta tiem, kam tikpat gadu, cik viņai, un jaunākiem. Viņas rakstītā centrā ir bērna, pusaudzes un jaunas sievietes iekšējā pasaule un pārdzīvojumi.
Līdz šim darbojusies dzejā un prozā gan kā tulkotāja, gan autore. Emijai ir maģistra grāds literatūras antropoloģijā, viņa publicējusies literārajā presē Latvijā un Lietuvā, kā arī vairākos jauno autoru kopkrājumos. Emija ir strādājusi par latviešu valodas un literatūras skolotāju, bet šobrīd viņas darbavieta ir LNB Bērnu literatūras centrs.
Emija lasīs fragmentu no sava topošā romāna, kuru tāpat kā Paši-Zināt-Ko vēl nevar saukt vārdā.27. septembrī 14.00–15.30 kultūras centra Siguldas DEVONS Radix zālē notiks diskusija "Literatūra planētas labā" (angļu valodā). Diskusijā dzirdēsim Andre Snaija Magnasona ievaduzrunu un profesionāļu diskusiju par literatūras spēju veidot jauna cilvēka izpratni par dabu un rīcību planētas labā.
Līdz šim darbojusies dzejā un prozā gan kā tulkotāja, gan autore. Emijai ir maģistra grāds literatūras antropoloģijā, viņa publicējusies literārajā presē Latvijā un Lietuvā, kā arī vairākos jauno autoru kopkrājumos. Emija ir strādājusi par latviešu valodas un literatūras skolotāju, bet šobrīd viņas darbavieta ir LNB Bērnu literatūras centrs.
Emija lasīs fragmentu no sava topošā romāna, kuru tāpat kā Paši-Zināt-Ko vēl nevar saukt vārdā.27. septembrī 14.00–15.30 kultūras centra Siguldas DEVONS Radix zālē notiks diskusija "Literatūra planētas labā" (angļu valodā). Diskusijā dzirdēsim Andre Snaija Magnasona ievaduzrunu un profesionāļu diskusiju par literatūras spēju veidot jauna cilvēka izpratni par dabu un rīcību planētas labā.
Anete Grīnberga (1996) ieguvusi izglītību Latvijas Mākslas akadēmijas animācijas nodaļā. Saistot sevi ar mākslu un rakstniecību, viņa sevi piesaka kā vizuālu stāstnieci.
Ikdienā Anete nodarbojas ar mākslas stundu pasniegšanu jaunajai paaudzei, bet brīvajos brīžos glezno ar akvareļiem, pastaigās atklāj pamestas spocīgas ēkas un kolekcionē pagājušā gadsimta bērnu grāmatas.
Aneti Grīnbergu Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivālā varēsim satikt 27. septembrī 12.45–13.45 kultūras centra Siguldas DEVONS vestibilā uzstājoties Nepublicēto darbu lasījumu skatuvē (12+)
Ikdienā Anete nodarbojas ar mākslas stundu pasniegšanu jaunajai paaudzei, bet brīvajos brīžos glezno ar akvareļiem, pastaigās atklāj pamestas spocīgas ēkas un kolekcionē pagājušā gadsimta bērnu grāmatas.
Aneti Grīnbergu Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivālā varēsim satikt 27. septembrī 12.45–13.45 kultūras centra Siguldas DEVONS vestibilā uzstājoties Nepublicēto darbu lasījumu skatuvē (12+)
Alīse Nīgale ir bērnu grāmatu izdevēja, Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes locekle un Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāla 2025 radošā direktore, Autoru programmas kuratore
Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāls
No 26. līdz 28. septembrim Siguldā norisināsies otrais Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāls (SBJLF). Festivāla misija ir veicināt bērnu un jauniešu lasītprieku, ļaut atklāt lasīšanu kā aktīvu nodarbi un vaļasprieku, ko iespējams piedzīvot kopā ar draugiem un ģimeni.
Šogad festivāla norišu vienojošā tēma būs daba, ekoloģija un zaļais dzīvesveids, atklājot, kā šie būtiskie jautājumi atspoguļoti bērnu un jauniešu literatūrā. Festivāla mugurkaulu veido Autoru un Ilustrācijas programmas, bet, ļaujot bērniem un jauniešiem atklāt un piedzīvot to, kā literārs teksts transformējas citās kultūras jomās, katrā festivālā tiek veidota vēl kāda īpaša programma, šajā reizē – animācija.
Festivāls norisināsies trīs dienas: 26. septembrī notiks festivāla Skolu diena, kurā piedalīsies Siguldas novada skolu skolēni, savukārt 27. un 28. septembrī notiks Ģimeņu dienas, kurās apmeklētājus no visas Latvijas gaidīs plaša programma: tikšanās ar grāmatu autoriem no Latvijas, Ukrainas un Islandes, ar ilustratoriem un animācijas filmu režisoriem un māksliniekiem.
Notiks radošās darbnīcas, izstādes, animācijas filmu seansi, diskusijas un lekcijas vecākiem un nozares profesionāļiem, autoru vēl nepublicētu darbu lasījumi, tajā skaitā komiksu lasījumi, jaunāko bērnu grāmatu prezentācijas un aktivitātes pilsētvidē. Festivāla Ģimeņu dienās “Siguldas devona“ zālē Radix būs arī Latvijas grāmatizdevēju grāmatu tirdziņš.
Šogad festivāla norišu vienojošā tēma būs daba, ekoloģija un zaļais dzīvesveids, atklājot, kā šie būtiskie jautājumi atspoguļoti bērnu un jauniešu literatūrā. Festivāla mugurkaulu veido Autoru un Ilustrācijas programmas, bet, ļaujot bērniem un jauniešiem atklāt un piedzīvot to, kā literārs teksts transformējas citās kultūras jomās, katrā festivālā tiek veidota vēl kāda īpaša programma, šajā reizē – animācija.
Festivāls norisināsies trīs dienas: 26. septembrī notiks festivāla Skolu diena, kurā piedalīsies Siguldas novada skolu skolēni, savukārt 27. un 28. septembrī notiks Ģimeņu dienas, kurās apmeklētājus no visas Latvijas gaidīs plaša programma: tikšanās ar grāmatu autoriem no Latvijas, Ukrainas un Islandes, ar ilustratoriem un animācijas filmu režisoriem un māksliniekiem.
Notiks radošās darbnīcas, izstādes, animācijas filmu seansi, diskusijas un lekcijas vecākiem un nozares profesionāļiem, autoru vēl nepublicētu darbu lasījumi, tajā skaitā komiksu lasījumi, jaunāko bērnu grāmatu prezentācijas un aktivitātes pilsētvidē. Festivāla Ģimeņu dienās “Siguldas devona“ zālē Radix būs arī Latvijas grāmatizdevēju grāmatu tirdziņš.
Kontakti:
Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāls
E-pasts: literatura@sigulda.lv
_____
E-pasts: literatura@sigulda.lv
_____
Sigulda, Latvija
