Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivālS
ILUSTRATORU PROGRAMMA
ILUSTRATORU PROGRAMMA
Šogad Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāla saturisko kodolu veido autoru, ilustrācijas un animācijas programmas, kuru notikumi papildina viens otru un kopā veidos neaizmirstamu piedzīvojumu!
Tās būs trīs dienas pilnas ar lasītiedvesmu un radošumu – apmeklētāji varēs satikt grāmatu autorus, ilustratorus un animatorus, aplūkot izstādes, piedalīties radošajās darbnīcās, klausīties grāmatu lasījumus, skatīties animācijas filmas, kā arī iepirkties grāmatizdevēju tirdziņā.
Iepazīstieties ar ilustratoriem!
Tās būs trīs dienas pilnas ar lasītiedvesmu un radošumu – apmeklētāji varēs satikt grāmatu autorus, ilustratorus un animatorus, aplūkot izstādes, piedalīties radošajās darbnīcās, klausīties grāmatu lasījumus, skatīties animācijas filmas, kā arī iepirkties grāmatizdevēju tirdziņā.
Iepazīstieties ar ilustratoriem!
Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivālā Latvijas ilustrācijas zvaigzne — Reinis Pētersons!
Vai pazīsti Lupatiņus, Mazo Mulu, Bizi un Neguļu? Varbūt tu esi lasījis pašu pirmo sērijas BIKIBUKS grāmatiņu? Tad jau tu pazīsti arī Reini Pētersonu — ilustratoru, kurš uzzīmējis šos un daudzus citus grāmatu lasītājiem pazīstamus tēlus!
Reinis Pētersons (1981) ir latviešu mākslinieks, kurš ilustrējis vairāk nekā 20 grāmatas bērniem un jauniešiem. Viņa pirmā ilustrētā grāmata — Vizmas Belševicas luga bērniem “Patiess stāsts par Čingo Babu, Lielo Gliemezi un Jūras Karaļa bēdām” (2007, liels un mazs) — iezīmē Latvijas laikmetīgās ilustrācijas sākumu un atdzimšanu. Reinis Pētersons ir viens no tiem ilustratoriem, kuri spēj uzzīmēt pilnīgi visu — viņa talants, veiklā zīmētprasme, darbaspējas, māka dziļi izjust literāro materiālu ir unikāla kombinācija. Reiņa radītajās ilustrācijās vienmēr ir atstāta vieta lasītāja iztēlei — tās ir kā īsti, noslēpumaini dārgakmeņi, kas katra lasītāja rokās iemirdzas citādi.
Reiņa Pētersona darbs ilustrācijā ir guvis augstu novērtējumu Latvijā un pasaulē — mākslinieks ir vairākkārtējs Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas bērnu literatūrā un grāmatu mākslā laureāts, kā arī divkārt nominēts prestižajai Astridas Lindgrēnes memoriālajai balvai un Hansa Kristiana Andersena balvai.
Ilustrācijas un grāmatu pasauli Reinis Pētersons ir paplašinājis dažādās jomās, izcili darbojoties gan teātrī, gan animācijas žanrā, radot "Atom Art” īsfilmu sērijas “Lupatiņi” (2010, “Atom Art”, “Liels un mazs”) vizuālo tēlu un darbojoties pie citām animācijas filmām. Latvijas Leļļu teātrī Reinis Pētersons radījis scenogrāfiju un leļļu dizainu vairākām leģendārām izrādēm bērniem, un mājās daudzi noteikti spēlē Latvijā radītas galda spēles, kuru ilustrācijas un dizainu veidojis Reinis Pētersons.
Festivālā būs aplūkojamas trīs Reiņa Pētersona izstādes ar vienojošu nosaukumu “Pētersona arhipelāgs”:
Izstāde mazākajiem “Pētersona arhipelāgs. Lupatiņu sala, Bilžu sala, Pantu sala un Piedzīvojumu sala” Dīķa mājā, Siguldas Pils kvartālā
Ilustrāciju izstāde “Pētersona arhipelāgs. Noslēpumu sala un Ursus sala” Siguldas novada bibliotēka
Spēļu izstāde “Pētersona arhipelāgs. Spēļu sala” Jauniešu iniciatīvu centrā JIC "Mērķis".
Izstāžu kuratores: Rūta Briede un Līva Ziediņa.
Reini Pētersonu Siguldas novada skolēni satiks arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās un 28. septembrī 11.00 izstādes "Pētersona arhipelāgs" atklāšanā Dīķa mājā.
Vai pazīsti Lupatiņus, Mazo Mulu, Bizi un Neguļu? Varbūt tu esi lasījis pašu pirmo sērijas BIKIBUKS grāmatiņu? Tad jau tu pazīsti arī Reini Pētersonu — ilustratoru, kurš uzzīmējis šos un daudzus citus grāmatu lasītājiem pazīstamus tēlus!
Reinis Pētersons (1981) ir latviešu mākslinieks, kurš ilustrējis vairāk nekā 20 grāmatas bērniem un jauniešiem. Viņa pirmā ilustrētā grāmata — Vizmas Belševicas luga bērniem “Patiess stāsts par Čingo Babu, Lielo Gliemezi un Jūras Karaļa bēdām” (2007, liels un mazs) — iezīmē Latvijas laikmetīgās ilustrācijas sākumu un atdzimšanu. Reinis Pētersons ir viens no tiem ilustratoriem, kuri spēj uzzīmēt pilnīgi visu — viņa talants, veiklā zīmētprasme, darbaspējas, māka dziļi izjust literāro materiālu ir unikāla kombinācija. Reiņa radītajās ilustrācijās vienmēr ir atstāta vieta lasītāja iztēlei — tās ir kā īsti, noslēpumaini dārgakmeņi, kas katra lasītāja rokās iemirdzas citādi.
Reiņa Pētersona darbs ilustrācijā ir guvis augstu novērtējumu Latvijā un pasaulē — mākslinieks ir vairākkārtējs Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas bērnu literatūrā un grāmatu mākslā laureāts, kā arī divkārt nominēts prestižajai Astridas Lindgrēnes memoriālajai balvai un Hansa Kristiana Andersena balvai.
Ilustrācijas un grāmatu pasauli Reinis Pētersons ir paplašinājis dažādās jomās, izcili darbojoties gan teātrī, gan animācijas žanrā, radot "Atom Art” īsfilmu sērijas “Lupatiņi” (2010, “Atom Art”, “Liels un mazs”) vizuālo tēlu un darbojoties pie citām animācijas filmām. Latvijas Leļļu teātrī Reinis Pētersons radījis scenogrāfiju un leļļu dizainu vairākām leģendārām izrādēm bērniem, un mājās daudzi noteikti spēlē Latvijā radītas galda spēles, kuru ilustrācijas un dizainu veidojis Reinis Pētersons.
Festivālā būs aplūkojamas trīs Reiņa Pētersona izstādes ar vienojošu nosaukumu “Pētersona arhipelāgs”:
Izstāde mazākajiem “Pētersona arhipelāgs. Lupatiņu sala, Bilžu sala, Pantu sala un Piedzīvojumu sala” Dīķa mājā, Siguldas Pils kvartālā
Ilustrāciju izstāde “Pētersona arhipelāgs. Noslēpumu sala un Ursus sala” Siguldas novada bibliotēka
Spēļu izstāde “Pētersona arhipelāgs. Spēļu sala” Jauniešu iniciatīvu centrā JIC "Mērķis".
Izstāžu kuratores: Rūta Briede un Līva Ziediņa.
Reini Pētersonu Siguldas novada skolēni satiks arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās un 28. septembrī 11.00 izstādes "Pētersona arhipelāgs" atklāšanā Dīķa mājā.
Ķēstutis Kasparavičs (Kęstutis Kasparavičius, 1954) ir plaši atzīts lietuviešu autors un ilustrators. Autors ir sarakstījis ne vien vairāk kā 50 grāmatas, kuras izdotas un tulkotas visā pasaulē, bet ir arī to ilustrāciju autors.
Grāmatas kā “Īsie stāstiņi par šo un to”, “Īsie stāstiņi par dzīvniekiem”, “Zemeņu diena” ir ļoti iemīļotas un vienmēr aktuālas Latvijas mazo lasītāju vidū.
Ķēstuta īso stāstiņu varoņi – lāči, cūkas, truši un bruņurupuči – nonāk mulsinošās un paradoksālās situācijās, kas smalki kontrastē ar mākslinieka zīmēšanas stilu un manieri. Autora detalizētie un asprātīgie zīmējumi veido savdabīgu teksta un ilustrācijas mijiedarbību, uzrunājot pat tos, kuri vēl neprot lasīt. Reālistiskie, bet vienlaikus brīnumaini ačgārnie tēli rosina lasītāju iztēli un ļauj ienirt mākslinieka radītajā fantāzijā.
Kultūras centrā Siguldas DEVONS būs apskatāma Ķēstuta Kasparaviča grāmatu ilustrāciju izstāde “Kasparatorija”. Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāla laikā gan sestdien, gan svētdien no 10.00 līdz 15.30 notiks darbnīca, kur izstādes apmeklētāji aicināti piedalīties kopīgā papīra čūskas veidošanā, lai festivālam noslēdzoties tā būtu apvijusies gara, gara — cauri visai izstādes zālei.
Grāmatas kā “Īsie stāstiņi par šo un to”, “Īsie stāstiņi par dzīvniekiem”, “Zemeņu diena” ir ļoti iemīļotas un vienmēr aktuālas Latvijas mazo lasītāju vidū.
Ķēstuta īso stāstiņu varoņi – lāči, cūkas, truši un bruņurupuči – nonāk mulsinošās un paradoksālās situācijās, kas smalki kontrastē ar mākslinieka zīmēšanas stilu un manieri. Autora detalizētie un asprātīgie zīmējumi veido savdabīgu teksta un ilustrācijas mijiedarbību, uzrunājot pat tos, kuri vēl neprot lasīt. Reālistiskie, bet vienlaikus brīnumaini ačgārnie tēli rosina lasītāju iztēli un ļauj ienirt mākslinieka radītajā fantāzijā.
Kultūras centrā Siguldas DEVONS būs apskatāma Ķēstuta Kasparaviča grāmatu ilustrāciju izstāde “Kasparatorija”. Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāla laikā gan sestdien, gan svētdien no 10.00 līdz 15.30 notiks darbnīca, kur izstādes apmeklētāji aicināti piedalīties kopīgā papīra čūskas veidošanā, lai festivālam noslēdzoties tā būtu apvijusies gara, gara — cauri visai izstādes zālei.
Anita Paegle (1956) ir viena no izcilākajām Latvijas bērnu grāmatu ilustratorēm un grafiķēm, kura savā daiļradē izveidojusi unikālu vizuālo pasauli bērnu literatūrā. Mākslinieces ilustrācijas ir īpašas ar tām raksturīgo smalko akvareļu tehniku, bagātu krāsu slāņojumu un hiperreālistisku romantismu, kurā detaļas un arhitektūras elementi atdzīvojas, izveidojot divus vizualitātātes līmeņus — stāsta realitāti un ilustrāciju tēlotās pasaules realitāti.
Māksliniece absolvējusi J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu un ilustrējusi vairāk nekā 35 grāmatas, sadarbojoties ar izciliem latviešu autoriem – Māru Cielēnu, Jāni Baltvilku, Juri Zvirgzdiņu, Inese Zanderi u.c. Anitas Pegles darbi bijuši skatāmi neskaitāmās izstādēs Latvijā un ārzemēs – no Parīzes un Venēcijas līdz Bratislavas biennālei un Japānas ilustrāciju skatēm. Ilustrācijas ir bijušas aplūkojamas vairāk nekā 20 personālizstādes, to skaitā nozīmīgajā ekspozīcijā “Klusuma orķestris” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (2006). Māksliniece saņēmusi daudzkārtēju starptautisku atzinību un balvas un pamatoti tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām mūsdienu bērnu grāmatu ilustrācijas autoritātēm Baltijā.
Kur mēs varēsim satikt Anitu Paegli un apskatīt viņas darbus?
27. un 28. septembrī no plkst. 13.00 – 14.00 Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāla ietvaros
visi laipni aicināti uz tikšanos ar Anitu Paegli, kurā ilustratore pastāstīs grāmatas "Ods noktira no ozola" tapšanas procesu un to, kā tautasdziesma var kļūt par iedvesmas avotu visam radošajam procesam grāmatu ilustrēšanā.
28. septembrī visas dienas garumā ikvienam būs iespēja radoši darboties muzeja pedagogu vadībā. Darbnīcas dalībnieki veidos ilustrācijas tautasdziesmām dažādās tehnikās, no kurām tiks izveidota kopīga pop-up ekspozīcija.
Izstāde “Ods nokrita no ozola” Turaidas muzejrezervātā būs apskatāma līdz 31. oktobrim..
Anitu Paegli Siguldas novada skolēni satiks arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās.
Māksliniece absolvējusi J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu un ilustrējusi vairāk nekā 35 grāmatas, sadarbojoties ar izciliem latviešu autoriem – Māru Cielēnu, Jāni Baltvilku, Juri Zvirgzdiņu, Inese Zanderi u.c. Anitas Pegles darbi bijuši skatāmi neskaitāmās izstādēs Latvijā un ārzemēs – no Parīzes un Venēcijas līdz Bratislavas biennālei un Japānas ilustrāciju skatēm. Ilustrācijas ir bijušas aplūkojamas vairāk nekā 20 personālizstādes, to skaitā nozīmīgajā ekspozīcijā “Klusuma orķestris” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (2006). Māksliniece saņēmusi daudzkārtēju starptautisku atzinību un balvas un pamatoti tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām mūsdienu bērnu grāmatu ilustrācijas autoritātēm Baltijā.
Kur mēs varēsim satikt Anitu Paegli un apskatīt viņas darbus?
27. un 28. septembrī no plkst. 13.00 – 14.00 Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāla ietvaros
visi laipni aicināti uz tikšanos ar Anitu Paegli, kurā ilustratore pastāstīs grāmatas "Ods noktira no ozola" tapšanas procesu un to, kā tautasdziesma var kļūt par iedvesmas avotu visam radošajam procesam grāmatu ilustrēšanā.
28. septembrī visas dienas garumā ikvienam būs iespēja radoši darboties muzeja pedagogu vadībā. Darbnīcas dalībnieki veidos ilustrācijas tautasdziesmām dažādās tehnikās, no kurām tiks izveidota kopīga pop-up ekspozīcija.
Izstāde “Ods nokrita no ozola” Turaidas muzejrezervātā būs apskatāma līdz 31. oktobrim..
Anitu Paegli Siguldas novada skolēni satiks arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās.
Elīna Brasliņa (1988) ir viena no talantīgākajām bērnu grāmatu ilustratorēm Latvijā, kas guvusi arī plašus starptautiskus panākumus.
Brasliņa studējusi grafiku Latvijas Mākslas akadēmijā un franču filoloģiju Latvijas Universitātē, darboja kā tulkotāja un ilustratore. Viņas mākslinieces rokraksts ir oriģināls un atpazīstams kā Latvijā, tā pasaulē.
Ar veiklu zīmētspēju, izcilu krāsu un formas izjūtu, Elīna Brasliņa spēj ilustrēt vissarežgītākos stāstus un izveidot iemīļotus tēlus. Līdz šim ilustrējusi vairāk nekā divdesmit grāmatu, tostarp Luīzes Pastores "Mākslas detektīvu" sēriju. Par komiksu “Runājošie suņi” un bilžu grāmatu "Uzzīmēsim stāstu?" saņēmusi nacionālā grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele” balvu 2019. un 2025. gadā. Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas laureāte. Edmunda Jansona animācijas filmas "Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi" (2019) māksliniece, pašlaik studijā Atom Art strādā pie jaunas Jansona animācijas pilnmetrāžas filmas “Laimīgie”, ko iedvesmojusi Luīzes Pastores grāmata "Laimes bērni". Elīnas ilustrētās Lorensa Šimela cietlapu bilžu grāmatas “Rīta agrumā” un “Laiks gulēt iet” ir izdotas vairāk kā 50 valodās visā pasaulē, māksliniece sadarbojusies arī ar izdevniecībām Lielbritānijā, Šveicē, Brazīlijā.
Festivālā mākslinieci mēs varēsim satikt 27. septembrī 10.45 kultūras centrā Siguldas DEVONS pirms filmas “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” seansa un vēlāk 11.45, pēc seansa, kultūras centra vestibilā darbnīcā “Ja tev suņa nav, tad VAU!” un 28. septembrī 10.30 ilustratoru cīņās "Atrisini ekoproblēmu!" kultūras centra Siguldas DEVONS vestibilā.
Elīnu Brasliņu Siguldas novada skolēni satiks arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās.
Brasliņa studējusi grafiku Latvijas Mākslas akadēmijā un franču filoloģiju Latvijas Universitātē, darboja kā tulkotāja un ilustratore. Viņas mākslinieces rokraksts ir oriģināls un atpazīstams kā Latvijā, tā pasaulē.
Ar veiklu zīmētspēju, izcilu krāsu un formas izjūtu, Elīna Brasliņa spēj ilustrēt vissarežgītākos stāstus un izveidot iemīļotus tēlus. Līdz šim ilustrējusi vairāk nekā divdesmit grāmatu, tostarp Luīzes Pastores "Mākslas detektīvu" sēriju. Par komiksu “Runājošie suņi” un bilžu grāmatu "Uzzīmēsim stāstu?" saņēmusi nacionālā grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele” balvu 2019. un 2025. gadā. Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas laureāte. Edmunda Jansona animācijas filmas "Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi" (2019) māksliniece, pašlaik studijā Atom Art strādā pie jaunas Jansona animācijas pilnmetrāžas filmas “Laimīgie”, ko iedvesmojusi Luīzes Pastores grāmata "Laimes bērni". Elīnas ilustrētās Lorensa Šimela cietlapu bilžu grāmatas “Rīta agrumā” un “Laiks gulēt iet” ir izdotas vairāk kā 50 valodās visā pasaulē, māksliniece sadarbojusies arī ar izdevniecībām Lielbritānijā, Šveicē, Brazīlijā.
Festivālā mākslinieci mēs varēsim satikt 27. septembrī 10.45 kultūras centrā Siguldas DEVONS pirms filmas “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” seansa un vēlāk 11.45, pēc seansa, kultūras centra vestibilā darbnīcā “Ja tev suņa nav, tad VAU!” un 28. septembrī 10.30 ilustratoru cīņās "Atrisini ekoproblēmu!" kultūras centra Siguldas DEVONS vestibilā.
Elīnu Brasliņu Siguldas novada skolēni satiks arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās.
Tonijs Strods (1999) caur ilustrācijām un komiksiem pēta mistiskas iztēles pasaules un to iemītnieku stāstus.
Šobrīd Tonijs strādā pie otrās nodaļas savam komiksam “Herb’s Hut”, rīko gleznošanas plenērus un darbnīcas, studē grafiku maģistrantūrā Latvijas Mākslas akadēmijā, kā arī pasniedz radošās nodarbības bērniem Zuzeum.
Toniju festivālā varēsim satikt 28. septembrī 10.30–12.00 ilustratoru cīņās "Atrisini ekoproblēmu!", kultūras centrā Siguldas DEVONS vestibilā.
Toniju Strodu Siguldas novada skolēni satiks arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās.
Šobrīd Tonijs strādā pie otrās nodaļas savam komiksam “Herb’s Hut”, rīko gleznošanas plenērus un darbnīcas, studē grafiku maģistrantūrā Latvijas Mākslas akadēmijā, kā arī pasniedz radošās nodarbības bērniem Zuzeum.
Toniju festivālā varēsim satikt 28. septembrī 10.30–12.00 ilustratoru cīņās "Atrisini ekoproblēmu!", kultūras centrā Siguldas DEVONS vestibilā.
Toniju Strodu Siguldas novada skolēni satiks arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās.
Elvīra Beķere (1997) bērnu grāmatu ilustrācijā debitēja ar savām ilustrācjām Osvalda Zebra grāmatai “Andris un Kalna Klapētājs”, kas bija arī viņas maģistra darbs Latvijas Mākslas akadēmijā.
Māksliniece zīmējusi plakātus un žurnālu ilustrācijas, piedalījusies grafikas izstādēs, sadarbojas ar bērnu lasāmžurnālu „Lasis”, publicē Instagram mini komiksus un strādā pie savas pirmās komiksu grāmatas.
Jelgavniece Elvīra grāmatu mākslā ielidojusi kā raķete, pārsteidzot ar ātrzīmēšanas un vizuālās stāstīšanas superspējām!
Elvīru festivālā varēsim satikt 28. septembrī 10.30–12.00 ilustratoru cīņās "Atrisini ekoproblēmu!", kultūras centrā Siguldas DEVONS vestibilā.
Elvīru Beķeri Siguldas novada skolēni satiks arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās.
Māksliniece zīmējusi plakātus un žurnālu ilustrācijas, piedalījusies grafikas izstādēs, sadarbojas ar bērnu lasāmžurnālu „Lasis”, publicē Instagram mini komiksus un strādā pie savas pirmās komiksu grāmatas.
Jelgavniece Elvīra grāmatu mākslā ielidojusi kā raķete, pārsteidzot ar ātrzīmēšanas un vizuālās stāstīšanas superspējām!
Elvīru festivālā varēsim satikt 28. septembrī 10.30–12.00 ilustratoru cīņās "Atrisini ekoproblēmu!", kultūras centrā Siguldas DEVONS vestibilā.
Elvīru Beķeri Siguldas novada skolēni satiks arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās.
Laura Lukeviča (1997) savas ilustrācijas sauc par ķinķēziņu rosolu.
Jau kopš bērnības viņu aizrauj dabā notiekošie procesi. Uz ģeogrāfijas stundu reiz aiznesusi kurpju kasti, kurā izveidojusi mērenās klimata joslas maketu ar ķirzaku.
Pabeigusi funkcionālā dizaina nodaļu Mākslas akadēmijā, strādājusi reklāmas aģentūrā, kur viņas ilustrācijas nosauktas par bērnišķīgām un smieklīgām, ko uztvērusi kā lielu komplimentu. Ik pa laikam uzzīmē kādu ilustrāciju Nacionālajai bibliotēkai. Uzzīmējusi logo savam ciemam, ciema bērnudārzam un bibliotēkai.
Šobrīd zīmē ilustrācijas grāmatai, kuru ilustrējot jau ir iemācījusies to, kā izskatās meža bambals, ziedmušas kāpurs un ar ko atšķiras purva tilbīte no pļavas tilbītes, un priecājas, jo drīz to varēs iemācīties arī citi.
Lauru iedvesmo laikabiedri, asprātības un nejaušības, kuras galu galā nav nemaz tik nejaušas. Ik pa laikam aizbrauc kādā brīvprātīgajā darbā un savā CV sadaļā “Citas prasmes” min cilvēcību.
Lauru festivālā varēsim satikt 28. septembrī 10.30–12.00 ilustratoru cīņās "Atrisini ekoproblēmu!", kultūras centrā Siguldas DEVONS vestibilā.
Jau kopš bērnības viņu aizrauj dabā notiekošie procesi. Uz ģeogrāfijas stundu reiz aiznesusi kurpju kasti, kurā izveidojusi mērenās klimata joslas maketu ar ķirzaku.
Pabeigusi funkcionālā dizaina nodaļu Mākslas akadēmijā, strādājusi reklāmas aģentūrā, kur viņas ilustrācijas nosauktas par bērnišķīgām un smieklīgām, ko uztvērusi kā lielu komplimentu. Ik pa laikam uzzīmē kādu ilustrāciju Nacionālajai bibliotēkai. Uzzīmējusi logo savam ciemam, ciema bērnudārzam un bibliotēkai.
Šobrīd zīmē ilustrācijas grāmatai, kuru ilustrējot jau ir iemācījusies to, kā izskatās meža bambals, ziedmušas kāpurs un ar ko atšķiras purva tilbīte no pļavas tilbītes, un priecājas, jo drīz to varēs iemācīties arī citi.
Lauru iedvesmo laikabiedri, asprātības un nejaušības, kuras galu galā nav nemaz tik nejaušas. Ik pa laikam aizbrauc kādā brīvprātīgajā darbā un savā CV sadaļā “Citas prasmes” min cilvēcību.
Lauru festivālā varēsim satikt 28. septembrī 10.30–12.00 ilustratoru cīņās "Atrisini ekoproblēmu!", kultūras centrā Siguldas DEVONS vestibilā.
Komiksu mākslinieks un ilustrators Jurijs Tatarkins (1989) savos darbos apvieno lakonisku vizuālo rokrakstu ar ironiju un emocionālu atklātību, uzrunājot gan bērnus, gan pieaugušos.
Viņš ieguvis bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijā un darbojas arī kā mākslas pedagogs.
Tatarkins ir zīnu un mazo izdevēju festivāla „Sābrs” rīkotājs. Ar izdevniecību “Liels un mazs” viņš debitējis bērnu literatūrā, ilustrējot Ivara Šteinberga dzejoļu krājumu “Ams, ams, ams!”. Viņa pirmā komiksu grāmata “Unrest” publicēta ASV izdevniecībā “Fieldmouse Press”.
28. septembrī 10.30 Jurijs piedalīsies ilustratoru cīņās kultūras centra Siguldas DEVONS vestibilā.
Viņš ieguvis bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijā un darbojas arī kā mākslas pedagogs.
Tatarkins ir zīnu un mazo izdevēju festivāla „Sābrs” rīkotājs. Ar izdevniecību “Liels un mazs” viņš debitējis bērnu literatūrā, ilustrējot Ivara Šteinberga dzejoļu krājumu “Ams, ams, ams!”. Viņa pirmā komiksu grāmata “Unrest” publicēta ASV izdevniecībā “Fieldmouse Press”.
28. septembrī 10.30 Jurijs piedalīsies ilustratoru cīņās kultūras centra Siguldas DEVONS vestibilā.
Anita Rupeika (1989) – māksliniece un ilustratore.
28. septembrī 10.30 Anita piedalīsies ilustratoru cīņās kultūras centra Siguldas DEVONS vestibilā.
28. septembrī 10.30 Anita piedalīsies ilustratoru cīņās kultūras centra Siguldas DEVONS vestibilā.
Dāvids Šilters ir Latvijā vienīgās komiksu izdevniecības «Kuš!» dibinātājs, vadītājs un kurators.
Kopš 2007. gada «Kuš!» regulāri izdod komiksu grāmatas un antoloģijas, rīko konkursus, meistarklases un dažādus pasākumus, attīstot komiksu mākslu Latvijā, kā arī popularizējot vietējos talantus citur pasaulē.
Dāvidu Šilteru Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivālā varēsim satikt 28. septembrī 12.15 kultūras centra Siguldas DEVONS Orķestra zālē (2.stāvs) komiksu lasīšanas darbnīcā
Kopš 2007. gada «Kuš!» regulāri izdod komiksu grāmatas un antoloģijas, rīko konkursus, meistarklases un dažādus pasākumus, attīstot komiksu mākslu Latvijā, kā arī popularizējot vietējos talantus citur pasaulē.
Dāvidu Šilteru Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivālā varēsim satikt 28. septembrī 12.15 kultūras centra Siguldas DEVONS Orķestra zālē (2.stāvs) komiksu lasīšanas darbnīcā
Reinis Boters ir teātra veidotājs teātra trupā KVADRIFRONS.
Kā autors viņš galvenokārt pievēršas sabiedrībai nozīmīgām tēmām. Viņš ir pētījis citu cilvēku pieredzi un stāstus, taču tagad kā mākslinieks, izjūt nepieciešamību pārskatīt savas iekšējās domas un pieredzi.
Reinis Boters 28. septembrī 10.30 kultūras centra Siguldas DEVONS vestibilā vadīs Ilustratoru cīņas "Atrisini ekoproblēmu!"
Kā autors viņš galvenokārt pievēršas sabiedrībai nozīmīgām tēmām. Viņš ir pētījis citu cilvēku pieredzi un stāstus, taču tagad kā mākslinieks, izjūt nepieciešamību pārskatīt savas iekšējās domas un pieredzi.
Reinis Boters 28. septembrī 10.30 kultūras centra Siguldas DEVONS vestibilā vadīs Ilustratoru cīņas "Atrisini ekoproblēmu!"
Vivianna Maria Stanislavska ir viena no jaunās paaudzes spilgtākajām ilustratorēm, kas jau guvusi panākumus arī Boņuka un Jāņa Baltvilka balvas žūrijas vērtējumā.
Viņas veidotajās grāmatās svarīgas ir bagātīgas detaļas, spilgti raksturi un vizuāli pārsteigumi, kā arī komiksa elementi. Tēli apliecina citāduma, fantāzijas un asprātības spēku, kas ļauj ikdienu pārvērst svētkos un dzīvot aizraujoši. Brīvos brīžos Vivianna pievēršas putnošanai, un, tam par godu, Kuldīgas novada rezidencē "Piezīmes uz malām" tapa interaktīvs putnu vērošanas mākslas darbs. Paralēli mākslas pasaulei Vivianna ir pasniedzēja animācijas priekšmetā profesionālā vidusskolā.
28. septembrī 13.15–14.45 notiks ilustratores Viviannas Marias Staņislavskas šķirgrāmatu darbnīca* (7+)
Viestura Ķerus grāmatas “Korras pasaules” ilustratores Viviannas Marias Stanislavskas šķirgrāmatu darbnīca, kurā bērniem būs iespēja radīt mazas animētas grāmatiņas – šķirstenītes. Tāpat kā lidojot putniem jāvēzē spārni, arī bērnu veidotais zīmējums atdzīvosies, grāmatiņu ātri šķirot ar rokām. Galvenie varoņi grāmatiņās būs putni – līdzīgi kā grāmatas “Korras pasaules” mini animācijā lappušu augšmalā.
*Vietu skaits ierobežots. Pieteikšanās, rakstot uz literatura@sigulda.lv
Viviannu Mariu Stanislavsku Siguldas novada skolēni satiks arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās.
Viņas veidotajās grāmatās svarīgas ir bagātīgas detaļas, spilgti raksturi un vizuāli pārsteigumi, kā arī komiksa elementi. Tēli apliecina citāduma, fantāzijas un asprātības spēku, kas ļauj ikdienu pārvērst svētkos un dzīvot aizraujoši. Brīvos brīžos Vivianna pievēršas putnošanai, un, tam par godu, Kuldīgas novada rezidencē "Piezīmes uz malām" tapa interaktīvs putnu vērošanas mākslas darbs. Paralēli mākslas pasaulei Vivianna ir pasniedzēja animācijas priekšmetā profesionālā vidusskolā.
28. septembrī 13.15–14.45 notiks ilustratores Viviannas Marias Staņislavskas šķirgrāmatu darbnīca* (7+)
Viestura Ķerus grāmatas “Korras pasaules” ilustratores Viviannas Marias Stanislavskas šķirgrāmatu darbnīca, kurā bērniem būs iespēja radīt mazas animētas grāmatiņas – šķirstenītes. Tāpat kā lidojot putniem jāvēzē spārni, arī bērnu veidotais zīmējums atdzīvosies, grāmatiņu ātri šķirot ar rokām. Galvenie varoņi grāmatiņās būs putni – līdzīgi kā grāmatas “Korras pasaules” mini animācijā lappušu augšmalā.
*Vietu skaits ierobežots. Pieteikšanās, rakstot uz literatura@sigulda.lv
Viviannu Mariu Stanislavsku Siguldas novada skolēni satiks arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās.
Kristīne Jurjāne (1968) ir kostīmu māksliniece.
Kristīni Jurjāni Siguldas novada skolēni satiks arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās.
Kristīni Jurjāni Siguldas novada skolēni satiks arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās.
Rūta Briede (1984) – ilustratore, scenogrāfe, bērnu grāmatu autore, Latvijas Mākslas akadēmijas docente un "Liels un mazs" mākslinieciskā redaktore.
Rūta Briede ir Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāla 2025 Ilustrācijas programmas kuratore.
Rūtu Briedi Siguldas novada skolēni satiks arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās.
Rūta Briede ir Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāla 2025 Ilustrācijas programmas kuratore.
Rūtu Briedi Siguldas novada skolēni satiks arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās.
Līva Ziediņa ir kultūras centra Siguldas DEVONS mākslas projektu vadītāja. Līva ir Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāla 2025 Ilustrācijas programmas izstāžu projektu vadītāja.
Līvu Ziediņu Siguldas novada skolēni satiks arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās.
Līvu Ziediņu Siguldas novada skolēni satiks arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās.
Egils Grasmanis ir Baltijas galda spēļu tirdzniecības ķēdes Brain Games īpašnieks.
Egilu Siguldas novada skolēni satiks arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās.
Egilu Siguldas novada skolēni satiks arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās.
Evija Skulte-Zuitiņa ir māksliniece un mākslas datorgrafiķe.
Eviju Siguldas novada skolēni satiks arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās.
Eviju Siguldas novada skolēni satiks arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās.
Kristīne Jonuša ir autortiesību direktore izdevniecībā "Liels un mazs".
Kristīni Siguldas novada skolēni satiks arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās.
Kristīni Siguldas novada skolēni satiks arī SKOLU DIENĀ, 26. septembrī, viesojoties Siguldas novada skolās.
Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāls
No 26. līdz 28. septembrim Siguldā norisināsies otrais Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāls (SBJLF). Festivāla misija ir veicināt bērnu un jauniešu lasītprieku, ļaut atklāt lasīšanu kā aktīvu nodarbi un vaļasprieku, ko iespējams piedzīvot kopā ar draugiem un ģimeni.
Šogad festivāla norišu vienojošā tēma būs daba, ekoloģija un zaļais dzīvesveids, atklājot, kā šie būtiskie jautājumi atspoguļoti bērnu un jauniešu literatūrā. Festivāla mugurkaulu veido Autoru un Ilustrācijas programmas, bet, ļaujot bērniem un jauniešiem atklāt un piedzīvot to, kā literārs teksts transformējas citās kultūras jomās, katrā festivālā tiek veidota vēl kāda īpaša programma, šajā reizē – animācija.
Festivāls norisināsies trīs dienas: 26. septembrī notiks festivāla Skolu diena, kurā piedalīsies Siguldas novada skolu skolēni, savukārt 27. un 28. septembrī notiks Ģimeņu dienas, kurās apmeklētājus no visas Latvijas gaidīs plaša programma: tikšanās ar grāmatu autoriem no Latvijas, Ukrainas un Islandes, ar ilustratoriem un animācijas filmu režisoriem un māksliniekiem.
Notiks radošās darbnīcas, izstādes, animācijas filmu seansi, diskusijas un lekcijas vecākiem un nozares profesionāļiem, autoru vēl nepublicētu darbu lasījumi, tajā skaitā komiksu lasījumi, jaunāko bērnu grāmatu prezentācijas un aktivitātes pilsētvidē. Festivāla Ģimeņu dienās “Siguldas devona“ zālē Radix būs arī Latvijas grāmatizdevēju grāmatu tirdziņš.
Šogad festivāla norišu vienojošā tēma būs daba, ekoloģija un zaļais dzīvesveids, atklājot, kā šie būtiskie jautājumi atspoguļoti bērnu un jauniešu literatūrā. Festivāla mugurkaulu veido Autoru un Ilustrācijas programmas, bet, ļaujot bērniem un jauniešiem atklāt un piedzīvot to, kā literārs teksts transformējas citās kultūras jomās, katrā festivālā tiek veidota vēl kāda īpaša programma, šajā reizē – animācija.
Festivāls norisināsies trīs dienas: 26. septembrī notiks festivāla Skolu diena, kurā piedalīsies Siguldas novada skolu skolēni, savukārt 27. un 28. septembrī notiks Ģimeņu dienas, kurās apmeklētājus no visas Latvijas gaidīs plaša programma: tikšanās ar grāmatu autoriem no Latvijas, Ukrainas un Islandes, ar ilustratoriem un animācijas filmu režisoriem un māksliniekiem.
Notiks radošās darbnīcas, izstādes, animācijas filmu seansi, diskusijas un lekcijas vecākiem un nozares profesionāļiem, autoru vēl nepublicētu darbu lasījumi, tajā skaitā komiksu lasījumi, jaunāko bērnu grāmatu prezentācijas un aktivitātes pilsētvidē. Festivāla Ģimeņu dienās “Siguldas devona“ zālē Radix būs arī Latvijas grāmatizdevēju grāmatu tirdziņš.
Kontakti:
Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāls
E-pasts: literatura@sigulda.lv
_____
E-pasts: literatura@sigulda.lv
_____
Sigulda, Latvija
